Vepsi ir neliela somugru tauta. Sobrid Krievija dzivo ap 15 tukstosiem vepsiem. Vepsu valoda patreiz runa ap 7500 cilveku, kas dzivo starp Ladogas un Onegas ezeriem.
Pirmo reizi Vepsi tika piemineti ka neatkariga tauta "vasina" hronista Iordina rakstos 6.gs m.e. Krievu rakstos tauta "vesj" tiek piemineta daudz atrak: 882 gada m.e., kad knazs Olegs iet karagajiena uz Smolensku. Talakajos rakstos vepsi tiek piemineti ka cudi (vel viena neliela somugru tauta, kura dzivoja vepsu terotorija). Tiek pienemts, ka hronisti izvairijas no jauksanas, jo slavu vards vesj ir ciems.
Musdienas vepsi dzivo 3 galvenajas grupas: 1. starp Ladogas un Onegas ezeriem, 2. pie upes Sviri Dienvidu pietekam, 3. upes Lidj augstece. Agrak Vepsu apdzivota teritorija bija daudz lielaka, pec arheologiskiem materialiem un lingvistu domam vepsi apdzivoja visu teritoriju ap Ladogas ezeru, bet velak, 1. gs m.e. slavi saka virzibu uz Ziemeliem un vepsi atkapas uz Rietumiem.
Valoda
Vepsu valoda tapat ka somu, igainu, izoru, libiesu un karelu valoda ietilpst somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzara.
Vepsu valoda runa Karelijas dienvidos, ka ari Krievijas Peterpils apgabala austrumdala un Vologdas apgabala rietumdala.
Vepsu valodas gramatika ir lidziga parejam somugru valodu gramatikam. Taja ir 22 locijumiem. Viens no tiem ir Aditivs, kas norada uz kustibu kada virziena. Latvieshu valoda nav tada locijuma, bet ir dazadi vardi ar lidzigu nozimi: augsup, lejup, majup, surp, turp. Atverot Enzelina vardnicu, var atrast daudz interesantu vardu adetiva locijuma:
celup: doties celup, gribu laisties celup
malup: atnaca vinas mate un, pasaukusi meitu malup, nemas to izvaicat
otrup: ar visu zirgu grozas vienup otrup ka tranis
virup: vina gaida, vai nevaretu kur iziet virup
zemup: likumi visam saknem pavel doties zemup, berza zari lika zemup
Sanak, ka ari latviesu valoda ir locijums Adetivs.
Pirma vepsu-krievu vardnica tika uzrakstita 1913 gada, Peterburga, kas saucas "Krievu-Cudu vardnica". Ta bija pavisam maza gramata: tikai 46 lapaspuses, un pielikuma bija uzrakstiti 3 stasti un 2 dzejoli vepsu valoda. Bet si maza vardnica ielika pamatus vepsu rakstu valodai.
1930 gados pirmo reizi meginaja izveidot vepsu rakstu valodu, vepsu alfabets, abece, macibu literatura tika izstradata ar zinatnieku un pedagogu palidzibu. 1936 gada tika izdota apjomiga Andrejeva un Hamaljainena vardnica. Kopuma saja perioda tika izdotas vairak neka 30 dazadas gramatas, galvenokart ta bija macibu literatura. Vienigais dailliteraturas darbs bija Grigorjeva lugas tulkojums "Pusotra saruna" ("Pol'tost paginad"). Pec 30 gadiem interese par vepsu vlodu noplaka, to vairs nepasniedza skolas. Bet 1980 gados Petrozavodska atkal uzska vepsu valodas apgusanu skolas. Paradijas jaunas macibu gramatas, tika izdots macibu vardnica. Zurnali "Karelija" un "Kipinja" regulari drukaja dzejolus un stastus vepsu valoda.
Vepsu literara valoda tikai veidota ta, lai ta butu pieejama visiem dialektiem. Kas attiecas uz leksiku, tad ja kads vards vepsu valoda neeksiste, vai tas ir aizmirsts, tad izmanto krievu valoas vardu, bet ja kada no dialektiem tomer sis vards ir saglabajies, tad tiesi to izmanto, ka vepsu valodas literaro vardu.
Musdienas
Musdienas vepsu etniska identitate ir gandriz zudusi, ir palikusi tikai vepsu valoda, jo tagad vairs nevar atrast vepsu arhitekturas piemerus, neviens vairs neiekarto maju pec sencu tradicijam, tautasterpus ari vairs nenesa ikdiena, tikai uz ipasiem vepsu saietiem un kulturas vakariem, ko riko Vepsu Kulturas Sabiedriba. Si sabiedriba katru gadu ari riko vepsu valodas zinasanu konkursu.
Vepsu valoda veljoprojam tiek macita skolas, bet vairs ne ka obligatais prieksmets, bet ka fakultativs. Var secinat, ka notiek loti stipra asimilacija ar krieviem, tapec visdrizak var prognozet ari vepsiem libiesu likteni...
Rakstu valodu var redzer somugru zurnala "Karelija", kura veljoprojam regulai tiek izdoti dazadi stasti un dzejoli vepsu valoda.
Informacijas avoti:
http://www.henninen.net/ / http://www.finugor.ru/ / http://www.vepsy.spt.ru/ / http://www.gov.karelia.ru/ / http://www.finno-ugry.ru/
